Kā iejusties geja vai transpersonas ādā?

Iestājoties drēgnākam laikam, ļoti daudz dzirdam par D vitamīna deficītu. Nav noslēpums, ka daudzus no mums piemeklējis arī fiskālais deficīts. Vēlos gan apgalvot, ka mums kā sabiedrībai galvenokārt ir izteikts empātijas deficīts - nespēja iejusties citu cilvēku ādā. Ar mērķi noskaidrot, vai mēs kā sabiedrība tomēr spējam ieraudzīt pasauli acīm, kas varbūt ir atšķirīgas no mūsējām, biedrība “Safe Space” vienuviet pulcēja astoņus brīvprātīgos, kas uzklausīja stāstus, ļaujot izprast to, kā ir dzīvot vidē, kur Tu nevari atklāt savu patieso būtību, kā arī to, kā izpaužas dzimumu disforija.

Pirmkārt, gan – ko patiesībā nozīmē vārds “empātija”? Mūsu pašu Tēzaurs to raksturo kā “spēju iejusties citas personas emocionālajā stāvoklī, izjūtot to pašu pārdzīvojumu”. Tas nebūt nav tas vieglākais uzdevums. Citiem tas nāk grūtāk, citiem – vieglāk (piemēram, tiem no mums, kam sabiedrības spiediena rezultātā dzīvē reiz nācies slāpēt savu autentisko būtību un “nolasīt” sociālās normas, pielāgojoties tām).

Empātija nav jaucama ar līdzjūtību vai žēlsirdību. Šīs abas ir sajūtas pret kādu. Tu redzi kādu, kas piedzīvo fiziskas vai emocionālas sāpes? Tu jūti viņiem līdz. Atcerieties, ka empātija ir vēl viens solis uz priekšu. Psihologi patiesībā izdala trīs dažādus – bet citam citu papildinošus – empātijas paveidus.

Pirmkārt, mēs varam runāt par apziņas empātiju, kas attiecas uz situācijām, kad mēs reāli varam sasaistīt kādu no savām pieredzēm ar to, kam otrs cilvēks iet cauri (piemēram, tuvinieka bojāeja, attiecību izbeigšana, darba zaudēšana). Emocionālā empātija atsaucas uz to, kā bez konkrētās situācijas izprašanas, mēs spējam izjust arī otra cilvēka emocijas. Šis var izpausties, piemēram, ar “tauriņiem vēderā” vai nobirdinātām asarām, redzot atsevišķu koristu emocijas Dziesmu svētku kopkorī pie TĀS dziesmas (mēs visi zinām, par kuru dziesmu runāju). Visu beidzot, empātiskas raizes jau izpaužas kā vēlme palīdzēt otram atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa. Ja tu esi vecāks (sunim, kaķim, cilvēkbērnam vai kam citam), pavisam noteikti vari iztēloties situāciju, kad, gribot, negribot, sajuti vilkmi palīdzēt savam mazajam.

Šīs visas empātijas stadijas pavisam vienkārši varam iztēloties, domājot par mums līdzīgiem cilvēkiem un tuviniekiem. Taču, kā ar tiem, kas pēc kādām iezīmēm – tautības, rases, seksualitātes, invaliditātes statusa, ekonomiskās rocības – ir atšķirīgi no mums?

Lai to noskaidrotu, mēs vienuviet pulcējām 8 klausītājus un likām viņiem iejusties divu stāstu galveno varoņu lomās. Pirmajā stāstā fokuss vērsts uz to, ka hipotētiski viņi kādu dienu pamostos un 90% pasaules būtu geji un lesbietes (kamēr viņi paši nē). Otrajā stāstā runa ir par to, kā būtu, ja mūsu klausītāji kādu dienu pamostos ne savā dzimumā. Aicinām noskatīties video un reflektēt arī par savām sajūtām!

Kā redzams video, eksperimenta dalībnieki savās refleksijās “uztrāpīja” uz visām trim empātijas stadijām. Piemēram, viena dalībniece dzirdētās sajūtas sasaistīja ar savu personīgo pieredzi: “Es tā esmu jutusies, piemēram, aizbraucot uz valsti, kur ir pilnīgi citas rases pārstāvji. Kad tu esi tā viena baltā sieviete, gaišiem matiem – un kad tu esi pakļauta ļoti daudzām briesmām tajā brīdi tikai tāpēc, ka tu esi atšķirīga, un, iespējams, bagātāka – tā nav laba sajūta.”

Mācīsimies viens no otra! Līdz ar ikdienišķo D vitamīna tablešu uzņemšanu, reizi dienā pameklējam stāstus par cilvēkiem, kas ir atšķirīgi no mums savos uzskatos, vērtībās un ārējās iezīmēs. Jo tikai tā mēs varēsim īstenot visu mūsu sabiedrības potenciālu. Un ticiet man – tā mums ir daudz!

Projekts “Empātijas spēles“ tiek finansēts ar Eiropas Komisijas Eiropas Solidaritātes korpusa, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.