“Pazaudē vientulības sajūtu”: LGBT+ domnīcās piedāvā apgūt rīkus, lai sekmētu veselīgu uztveri pret sevi un apkārtējiem
Šis būs stāsts par manām attiecībām ar vientulību - tās negatīvo ietekmi uz garīgo un fizisko veselību, kā arī praktiskiem risinājumiem cīņā ar to.
Pēc tam, kad izjuka manas pirmās ilgtermiņa attiecības ar citu vīrieti, es attapos viens pats Sarkandaugavas īres dzīvoklī, ko abi reiz dalījām. Tā kā tās bija manas pirmās īstās attiecības, tās ir fundamentāla manas identitātes izpratnes sastāvdaļa. Rezultātā es nespēju pamest dzīvokļa četras sienas, un attālinājos no ģimenes un draugiem. Es negribēju runāt, jo nezināju, ko teikt. Es negribēju atrasties citu tuvumā, jo nezināju, kā būt.
Mana vienīgā reālā sociālā saskarsme šajā laikā izpaudās caur daudzajām vizītēm pie ģimenes ārsta sūdzībās par pastāvīgu nogurumu, migrēnām un periodiskām sāpēm vēderā. Veicu asins analīzes un citas fiziskas pārbaudes, kurās netika atklāts nekāds acīmredzams cēlonis. Ar “Dzer vairāk ūdens un neaizmirsti par fiziskām aktivitātēm!” arī beidzās manis ārstēšana.
Vientulība bieži tiek uzskatīta par pārejošu sajūtu, ko izraisa apstākļu maiņa - pārcelšanās, romantisku attiecību pārtraukšana, tuva ģimenes locekļa zaudēšana -, un, tāpat kā ar pubertāti, pastāv uzskats, ka no vientulības var vienkārši “izaugt”. Tomēr vientulība bieži ir visaptverošs un ilgstošs stāvoklis, ko sevišķi skar sabiedrībā marginalizēto grupu pārstāvji.
Vientulības “vīruss” Latvijas sabiedrībā
Latvijā vientuļo cilvēku skaits pieaug ne tikai senioru vidū, kas saistāms ar sociālās atstumtības risku palielināšanos, bet arī starp jauniešiem vecumā līdz 30 gadiem. Cēloņi tam nav jāmeklē tālu. Pāreju pieauguša cilvēka veidolā bieži pavada garīga, emocionāla, sociāla un finansiāla rakstura trauksme, kas kombinācijā ar sociālo tīklu radīto fona troksni rezultējas tādā kā vīrusā, kam ikviens var kļūt par nēsētāju.
Būtiski, ka vientulībai ir ne tikai liela ietekme uz garīgo un emocionālo stāvokli, bet arī uz ķermeni, kā tas bija arī manā gadījumā. Ilgtermiņā jēgpilnas sociālās mijiedarbības trūkums ir salīdzināms ar tādiem riska faktoriem kā smēķēšana, aptaukošanās un alkohola lietošana. Rezultātā vientulība var palielināt priekšlaicīgas nāves risku par 30%.
Vientulība nediskriminē. Tā var skart ikvienu neatkarīgi no vecuma, dzimuma, rases, tautības vai seksuālās orientācijas. Taču minoritāšu grupu pārstāvji vientulības riskam ir pakļauti visakūtāk, ņemot vērā viņu marginalizēto stāvokli sabiedrībā. Es kā gejs (nerunājot visas kopienas vārdā) ar vientulību esmu sadzīvojis dažādos dzīves posmos – tā ir kā ērts, pazīstams, bet galu galā kaitīgs stāvoklis. Kopumā pētnieki ir identificējuši piecus dažādus vientulības un izolācijas veidus, ar kuriem bieži saskaras tieši LGBTQ+ personas:
Sociālā izolācija - nespēja atklāti runāt par savu seksuālo orientāciju vai dzimtes identitāti,
Emocionālā izolācija - atsvešinātības sajūta no apkārtējās sabiedrības un tuviniekiem,
Kognitīvā izolācija - informācijas, resursu un sev līdzīgo piekļuves trūkums,
Identitātes slēpšana - spiediens pakļauties cisnormatīvām un heteronormatīvām sabiedrības gaidām,
Apziņa, ka cilvēks ir 'atšķirīgs’ no heteronormatīvās sabiedrības daļas.
Vientulības apkarošana
Visi pētījumi un raksti, ar ko nācies saskarties šajā kontekstā, vērš uzmanību uz paņēmieniem cīņā ar vientulību. Ir pierādīts, ka pulcēšanās ap cilvēkiem, kuros saskati sevi, ievērojami mazina riskus, kas saistīti ar ilgstošu vientulību un izolētības sajūtu.
Raugoties uz LGBT+ kopienas un viņu draugu iespējām cīnīties ar vientulību Latvijā, vērts pieminēt pēdējā gada laikā izveidotās iniciatīvas, kā “Kultūrtelpa SKAPIS”, “Queer Safer Space” un citas, kas sniedz iespēju patverties, pulcēties un attīstīt savu tuvinieku loku.
Šī pozitīvi pieaugošā kvīru redzamība medijos, uz ielas un citos kanālos ir paģērējusi jaunus izaicinājumus - rūpes par mentālo veselību, jautājumus par līdzsvarotu dzīvesveidu, ķermeņa tēlu un attiecībām. Un tas attiecas ne vien uz LGBT+ personām, bet arī apkārtējiem līdzcilvēkiem - draugiem, radiem. Vairs nav tik viegli šos jautājumus malt vienatnē - sevī. Mēs ikviens arvien biežāk nonākam situācijās, kur vēlamies aizstāvēt savu vai sev Tuva cilvēka eksistenci, bet nevaram atrast īstos vārdus un spēku, lai raksturotu un paustu savas emocijas skaļi.
Aicinājums cīnīties ar vientulību kopā domnīcās “SAVIENOJUMS”
Tādēļ biedrība Safe Space ar ASV Vēstniecības Latvijā atbalstu ikvienam interesentam neatkarīgi no seksuālās orientācijas vai dzimtes identitātes piedāvā būt līdzās LGBT+ kopienas cilvēkiem, apmeklējot domnīcas #SAVIENOJUMS. Šī ir iespēja deviņu mēnešu garumā klātienē bez maksas piedzīvot 18 grupu nodarbības, lai interaktīvā formātā diskutētu par dzimtes identitātes un seksuālās orientācijas jautājumiem, mentālās veselības aspektiem, ķermeņa tēlu un paštēlu, attiecībām, intimitāti, tuvību u.c.
“Esam aizvadījuši pirmās nodarbības un dalībnieku vidū ir atklājušies unikāli dzīves stāsti un uzplaukt savstarpēja sapratne. Atnākt un sajusties, ka esi starp savējiem, ir viena lieta. Pavisam kas cits ir tā apziņa, ka vari justies autentiski un dalīties savās pieredzēs bez bailēm par nosodījumu,” uzsver Artūrs Zaremba, psihologs un nodarbību vadītājs.
Artūrs Zaremba, vadot #SAVIENOJUMS domnīcu
Apmeklējot kaut vienu no domnīcām (drīkst apmeklēt arī visas!), ne vien mazināsi vientulības sajūtu, bet arī aprīkosi sevi ar rīkiem, kas palīdzēs labāk izprast sevi, savu ķermeni un attiecības, lai efektīvāk varētu manevrēt savās ikdienas gaitās.
Pieteikties uz #SAVIENOJUMS nodarbībām iespējams šeit.
Viena no nodarbību līdzšinējām apmeklētājām Ilze uzsver, ka “Ir forši paskatīties, kā dzīvo citi - man līdzīgi - cilvēki. Tiesa, iespēja paplašināt savu latviešu valodas vārdu krājumu ir sevišķi noderīga. Ir grūti runāt par šīm lietām ar tuviniekiem, kas nezina, kā izteikties, jo man šķita, ka mums vienkārši nav šo vārdu, kas latviski pilnvērtīgi raksturo seksuālās orientācijas un dzimtes identitātes jautājumus. Bet, kā izrādās, ir gan!”
Nodarbību apmeklētāja Ilze
Būtiski, ka domnīcu cikla izskaņā, 2024. gada martā, balstoties uz dalībnieku atziņām, tiks izveidota kāršu kava #SAVIENOJUMS, atspoguļojot sešas “no skapja iznākšanas“ stadijas. Šis būs fizisks rīks - gala produkts ieguldītajām pūlēm - 1000 metienos, kas tiks izplatīts skolās, grāmatnīcās un citur, lai atbalstītu arī citus kopienas pārstāvjus. Līdz ar to dalība domnīcās ir iespēja kļūt daļai no kā lielāka.
Galvenais ir nebaidīties izkāpt no savas komforta zonas
Atrast to pareizo grupu ar cilvēkiem, kuros saskati kaut daļiņu sevis, var būt ilgstošs un pūļu pilns process, taču tas ir labākais risinājums, lai veidotu reālas, ilgstošas saiknes ar citiem cilvēkiem, procesa gaitā atbrīvojoties vai vismaz mazinot izolētības sajūtas.
Arī man trauksme un stress, ko saistīju ar jaunu draudzību veidošanu, izčibēja brīdī, kad sajutu vientulības negatīvo seku mazināšanos. Nezinu, vai tā ir sakritība vai nē, bet mans ģimenes ārstu apmeklējumu skaits pēdējā gada laikā ir būtiski samazinājies.
Tagad pienākusi Tava kārta! Piesakies #SAVIENOJUMS domnīcām, aizpildot šo anketu:
