Tiek dibināta biedrība “Safe Space”
Vairākos starptautiskos indeksos un pētījumos Latvija ierindojas pēdējās vietās Eiropas Savienības valstu kontekstā attiecībā uz mazāk aizsargāto grupu stāvokli valstī (gan sabiedrības attieksmēs, gan likumiskajā aizsardzībā). Tā, piemēram, Ilga-Europe indeksā attiecībā uz normatīvo regulējumu LGBTQ+ personu aizsardzībā Latvija jau 3 gadus ierindojas pēdējā vietā. Šeit arī svarīgi norādīt Eurobarometer datus, kas ataino, ka Latvijā sabiedrības attieksme pret seksuālajām minoritātēm ir viena no noraidošākajām Eiropā. Tā, piem., 68% Latvijas aptaujāto viendzimuma attiecības neesot akceptējamas. Tāpat – lai arī likuma priekšā sievietes ir vienlīdzīgas ar vīriešiem, Latvijā sieviešu, kuras kopš 15 gadu vecuma ir pieredzējušas partneru fizisku un/vai seksuālu vardarbību, īpatsvars ir 33%, kas ir sliktākais rādītājs ES. Runājot par etniskajām minoritātēm (šajā gadījumā par austrumslāviem, ņemot vērā vēsturiskus apstākļus), vērts pieminēt Eiropas Pretrasisma sadarbības tīkla atzinumu par to, ka anti-diskriminācijas regulējums joprojām ir ļoti vājš, sevišķi attiecībā uz “minoritāšu pieeju kvalitatīviem labumiem un pakalpojumiem”. Rasu minoritātes saskaras ar līdzīgām problēmām, kuras papildina plaši sociālie aizspriedumi.
Tajā pašā laikā sabiedrības uztverē šīs problēmas bieži tiek ignorētas vai pat netiek pamanītas. Tā, piemēram, atsaucoties uz Eiropas Komisijas 2019. gada Īpašo Barometru nr. 493 par diskrimināciju Eiropas Savienībā, nākas secināt, ka pie sadaļas, kur aptaujas respondentiem lūgts novērtēt, pret kurām no sabiedrībā mazāk aizsargāto grupu kategorijām (piederība romu tautībai, etniskā izcelsme, ādas krāsa, seksuālā orientācija, piederība transpersonām, reliģijas, invaliditāte, vecums, dzimums, piederība interseksuāļiem) diskriminācija "ir izplatīta", "reti sastopama" vai "nav sastopama", nevienā no gadījumiem Latvijas respondenti kā absolūto vairākumu (vismaz 50%) nav izvēlējušies atbildi "ir izplatīta". ES-28 vidējo rādītāju ietvarā vismaz 50% respondentu kā "izplatītu" norādījuši diskrimināciju, kuras iemesls ir piederība romu tautībai, etniskā izcelsme, ādas krāsa, seksuālā orientācija, kamēr pārējās kategorijās atbilde "ir izplatīta" svārstās no 35% līdz 48%. Latvijas gadījumā atbilde "ir izplatīta" svārstās no 12% (reliģija vai pārliecība) līdz 40% (tas, ka persona tiek uztverta kā pārāk veca vai pārāk jauna).
Šī disonance liecina par sabiedrības uztverē pastāvošu uzskatu, ka "problēmu nav, un viss ir kārtībā", taču, kā aprakstīts sākumā, pastāv virkne problēmu, ar kurām bieži nākas sastapties cilvēkiem, kas arī ir daļa no valsts. Biedrības dibinātāju prāt, šis ir būtisks iemesls, lai radītu kaut ko, kas veicinātu minoritāšu un mazāk aizsargāto grupu redzamību sabiedrībā.
Tā, nu, dzima ideja par “Safe Space” – biedrību, kuras mērķis ir saliedēt sabiedrībā mazāk aizsargātās grupas visos Latvijas reģionos, sekmējot plašākas sabiedrības izpratni par ar tām saistītiem jautājumiem. Pagaidām biedrības darbību uz priekšu virza trīs jaunieši – Dāvis, Anna un Jurģis –, kā arī entuziasms un cerība uz labāku rītdienu.
Ja arī Tevi uzrunā mūsu vērtības, atbalsti mūs cīņā par to labāko rītdienu! Neklusē, kad redzi netaisnības, un palīdzi tiem, kas Tev ir blakus, bet tomēr aiz muguras!
