#21 Kā ir būt transvīrietim Latvijā?
“Kādas emocijas piedzīvoji brīdī, kad sev pirmo reizi pateici Es esmu trans?“ - uz šo jautājumu nav vienas atbildes. Katras transpersonas sevis izzināšanas ceļš ir individuāls un unikāls. Šodien podkāsta PROPAGANDA studijā viesojas divi transčaļi - Noa Polītis un Eliots Kuzmickis -, lai ne vien dalītos savās dzīves pieredzēs, bet arī informētu mūsu transklausītājus par resursiem, kas pieejami Latvijā pilnvērtīgākai dzīvei. Viena lieta ir ieguglēt "Ko nozīmē būt trans?" vai “Kas ir transpersona?“, un pavisam kas cits ir atrast īstos cilvēkus un saprast pareizos soļus, lai savu dzīvi varētu dzīvot pilnu krūti un pēc vislabākās sirdsapziņas!
“Sabiedrībā pastāv pieņēmums, ka tu esi transpersona tikai pēc dzimuma maiņas operācijas veikšanas,“ saka Noa, uzsverot, ka tā nebūt nav, ņemot vērā, ka ir tik daudzi aspekti, kas veido dzimuma identitāti un mūsu individuālo komfortu ar katru no tiem.
Kopumā var runāt par četrām vispārīgām komponentēm, kas cita citu papildina un var pārklāties:
sevis jeb iekšējā pieņemšana
sociālā jeb ārējā pieņemšana
juridiskā prizma
ķermeniskā prizma
“Es esmu transpersona“ jeb sevis pieņemšana
Kā uzsver Eliots: “Vislielākais izaicinājums manā dzimuma pārejas procesā līdz šim ir bijis attiecībā uz tā pirmā grūdiena veikšanu - sev to pateikt un akceptēt“. Tam piebalso arī Noa, uzsverot, ka šo pirmo sevis pieņemšanas posmu pavada nolieguma sajūtas un domas par to, vai “šo tiešām vajag, jo taču visa pasaule sagriezīsies“. Dzirdēt līdzīgus stāstus no citām transpersonām, kas rezonē ar savām iekšējām sajūtām, ir vislielākais atspēriens. It sevišķi Latvijā, kur diskusijas par transpersonu redzamību un tiesībām bieži aprobežojas ar eksistences fakta apliecinājumu. Sevis pieņemšana visbiežāk kalpo arī kā atslēga cīņā ar dzimuma disforiju, depresiju, trauksmi un citām mentālās veselības grūtībām (pie nosacījuma, ka ir kāda veida morāls respekts no apkārtējiem un sabiedrības).
“Respektē manu dzimtes identitāti“ jeb sociālā pieņemšana
Ar “respektē“ īstenībā jāsaprot pavisam elementāra lieta - pieņemt un mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš it, neatkarīgi no dzimuma vai citiem apstākļiem un ievērot viņa izvēlēto vārdu un vietniekvārdus. Gan Eliotam, gan Noa paveicās, ka savas dzimuma identitātes izzināšanas ceļā apkārt bija citi kvīri, kas bija atbalstoši jau no sākta gala. “Man vajadzēja tikai divus cilvēkus, kam uzticēties — un viņu atbalsts tad deva ievērojumu spēku tālākajiem soļiem,“ uzsver Noa, reflektējot par savu no skapja iznākšanas procesu.
“Man ir jauna pase“ jeb juridiskā prizma
Nomainīt dzimuma ierakstu pasē var tikai ar ārsta izziņu, konsīlija atzinumu un kādu neatgriezenisku dzimumpazīmju izmaiņu veikšanas (piemēram, uzsākot lietot testosteronu, transvīriešu balss tembrs neatgriezeniski pazemināsies). Vismaz tā ir pašreizējā prakse. “Latvijas likumos ir burtiski divas rindas, kur kaut kas ir pieminēts par dzimuma pārejas procesu,“ uzsver Noa. “Un no tām divām rindām mēs esam izzīlējuši visu, ko mums vajag!“ Interesanti, ka mainīt vārdu var arī bez dzimuma ieraksta maiņas. Tiesa - ne gluži uz pretējam dzimumam domātu vārdu (ja domājam binārajās kategorijās), bet gan uz nebināru vārdu, kas, kā izrādās, latviešu valodā netrūkst. Piemēram, Noa savu vārdu mainīja vēl pirms dzimuma ieraksta maiņas. Lai arī sākotnēji bija domājis par Teo, šis pieprasījums tika noraidīts, ņemot vērā, ka tas ir vīriešu dzimtes vārds. Tajā pašā laikā vārdā Noa var tikt saukti kā vīrieši, tā sievietes.
“Es jūtos ērti savā ķermenī“ jeb ķermeniskā prizma
Dzimuma disforija (nejaukt ar ķermeņa dismorfiju) raksturo diskomforta sajūtas, ko piedzīvo transpersonas saistībā ar savu bioloģisko dzimumu. Kā uzsver Eliots, viņam tieši “pusaudžu gados disforija sevišķi pieņēmās spēkā“, ņemot vērā izmaiņas ārējo dzimumorgānu izskatā un citās dzimumpazīmēs. Tā tas bija arī Noa, kam mēnešreizes izraisīja sevišķi lielu diskomfortu. Tieši, uzsākot hormonu terapiju, liela daļa disforijas pazīmju mazinājušās. Bet ne bez sekām. Mentālās veselības grūtības, kā depresija un trauksme ir ilgstošas parādības, ar kurām jācīnās diendienā. Interesanti, ka, lai arī būt transpersonai Latvijā skaitās kā medicīniska diagnoze (dzimumidentitātes traucējumi), lielākā daļa izdevumu, kas saistīti ar dzimuma pāreju vai disforijas mazinošu pasākumu veikšanu (dzimuma maiņas operāciju), nav valsts apmaksāti un ir grūti atrast privātās apdrošināšanas kompānijas, kas savās polisēs šos aspektus atrunā, pretēji, kā tas ir pieņemts virknē citu rietumvalstu.
Atgādināsim, ka šie četri aspekti cits citu papildina un neizslēdz. Katras transpersonas dzīves pieredze un disforija ir individuāla, un viss, kas jādara cis-sabiedrības daļai — jābūt pieņemošai.
Noklausies pilno ierakstu zemāk! Pēcāk aicinām aizpildīt šo anketu, ja vēlies pievienoties Trans Atbalsts Whatsapp grupai. Meklē citus resursus Noa veidotajā resursu krātuvē šeit.
Trans Atbalsts: grupa un čats
Šī anketa ir domāta tev, ja vēlies pievienoties "Trans atbalsts" grupas čatam lietotnē "WhatsApp". Tā ir grupa cilvēkiem ar trans identitāti, kur varam viens otru atbalstīt dažādos veidos - morāli, ar iekļaušanu un pieņemšanu, ar vajadzīgo informāciju un visu ko citu. P.s. grupa pieejama arī nebināriem cilvēkiem, arī trans cilvēkiem "skapī", ar vai bez plāniem veikt dzimuma maiņu.
Podkāstu programma “PROPAGANDA“ tapusi projekta “Biedrības "Safe Space" finanšu ilgtspējas veicināšana”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds“, ietvaros.
